Apkure un citas lietas

Jau stāstīju par dažām īpatnībām, kas saistītas ar resursu ekonomiju. Tagad nedaudz sīkāk par to. Saņēmām gāzes rēķinu. Tas ir 87 dolāri par oktobra mēnesi. Nav jau ļoti daudz, vai ne? Bet ir arī daži bet. Ar gāzi mēs sildāmies, sildām ūdeni, un visa plīts ir ar gāzi, arī cepeškrāsns. Pirms kādas nedēļas mums autoatbildētājā bij ierunāta ziņa no mūsu mājas saimnieka, ka viņam šķietot, ka mūs esot jābrīdina, ka mēs dikti daudz kurinot, tas būšot itin dārgi. Nu ko, esam uzregulējuši termostatu pa dienu uz 70 Fārenheitiem, kas ir ap 21 Celsijs, un pa nakti nogriežam uz 65 F, kas ir ap 18 grādu mums saprotamā skalā. Apkure nezkāpēc Kārļa istabā vispār nepūš iekšā, un arī citās istabās temperat­ūras sadalījums atšķiras. Lielākajā istabā, kur logs ir mūžvecs un drusku iepuvis, to gan aizlīmējām ar speciālu plēvi, bet te ir vēsāks par tiem uzregulētajiem grādiem. Vispār problēma jau nav ar apkures efektivitāti – bet ar mājas siltuma izolāciju. Ir tāda sajūta, ka aukstums spiežas cauri sienām. Un nav brīnums, ka pie tāda šo veco māju kvantuma veikalos ir pa pilnam siltu jo siltu pidžamu, elektrisko segu, pledu, čību, un logu līmējamo materiālu. Varu iedomāties, ka vidējam namam, kas ir mūsu mājas izmērs, gāzes rēķins, ja grib komfortu, iesniedzas simtos dolāru mēnesī. Metos iekšā augstākajā matemātikā, un pārrēķināju mūsu mēneša gāzes patēriņu, kas bija 81 ccf (100 kubikpēdu), metriskajā sistēmā. Iznāca 226 m3! Vienā, ne īpaši aukstā mēnesī! Šķiet, ka mums Siguldā patēriņš ir uz pusi mazāk, ja ne 3 reiz mazāk mēnesī.

Un te nu mēs esam.  Pirmā stāva studenti, šķiet, nekurina vispār, tāpat kā daudzi citi apkārt. Taupa. Bet nevis siltina savus putnubūrus.