Lēnais un nogurdinošais mājupceļš

Kopš esam apskatījuši savā maršrutā Amerikā pēdējo Petrified Forest nacionālo parku, ir sācies lēns un salīdzinoši nogurdinošs mājupceļš uz Toronto, kur mums jāatdod mūsu kemperis. Ceļojuma 15. diena kā īsteni pēc teorijas mums praksē apstiprinājās kā īstena krīzes diena, pilna kašķiem, nesaskaņām un burkšķiem. Taču visu par labu vērsa nakts viesnīcā, kur visi daudz maz atpūtāmies nedaudz plašākā telpā kā kemperis. Galvenais elements mūsu apskatei un pieredzējumam šajās dienās ir vecā 66 ceļa apskate ar vēsturiskajam ēkām un biznesiem. Dažiem benzīntankiem var pateikt, kad tas beidzis savu darbību, piemēram, kad galons degvielas maksāja 1$. Bijām Oklahomas štata 66 ceļa vēsturiskajā muzejā, jāsaka, ka vēl šodien amerikāni stipri pieturas pie vecajām, labajām lietam, kaut vai ēdnīcas letes iekārtojuma. Muzeja istabās, kas bija iekārtotas pa desmitgadēm, tika atskaņota tā laika mūzika. Tās priecēti nopirkām mūzikas disku.
Vēl bijām jaukā kemperu muzejā. Mazās pilsētas izskatās jauki vakarā, kad izgaismotas ar Ziemassvētku rotājumiem. Esam jau Illinoisas štatā. Laiks ir saulains, bet vēss. Klāvu vairs noturēt piesprādzētu autosēdeklītī var tikai ar kaut kā garšīga piekukuļošanu vai draudu izsēdināt no kempera! Visā visumā viss ir labi.