Arhīvs

Monthly Archives: Oktobris 2012

Ir jāielej pudelē. Klāva domu grauds.

Advertisements

Tad nu trešdien godam tiku galā ar savu ziņojumu par paveikto un vēl plānoto fakultātes 7 svarīgākajiem un gudrākajiem prātiem. Jāpiezīmē, ka profesoros izteikti dominē vīrieši (6 vīrieši un 1 sieviete). Apmēram pusstundu pastāstīju, no kurienes esmu un ko tad īsti daru, un tikpat ilgi bija jautājumi, atbildes un ieteikumi. Galvenais secinājums- tik īsā laikā tik daudz visa kā. Mans profesors šo ziņojumu uzskatīja par diezgan nopietnu padarīšanu.
Šodien saņēmu e-pastu no profesora, kurš nebija uz semināru, bet atvainojās un uzrakstīja, ka ir gatavs tikties, aprunāties, kā arī uzaicināja apmeklēt kādu viņa nodarbību. Laika grafiks paliek arvien saspringtāks. Pēc mana ziņojuma visa ģimene devāmies apmeklēt Šandonas nacionālo parku, kas ir kādas 7 stundas brauciens no Buffalo. agita

Atrodas Kanādā, Ontario provincē, Brūsa pussalā, kas savukārt iestiepjas Hurona ezerā, kādus 80 km. Tātad esam jau bijuši pie 3 no 5 Lielajiem ezeriem. Pussalā bālģīmji parādījušies samērā vēlu, tikai ap 1830. gadu, bet tad rāvušies čakli, un pa 20 gadiem visus mežus nocirtuši nost. Pēcāk arī lauksaimniecība sākusi nīkuļot, jo no Rietumiem, kur siltāks klimats un treknākas augsnes, labību ievest esot bijis lētāk. Metušies uz zveju, jo zivju bijis tā, ka ar katlu varējis pasmelt. Līdz kamēr kādam gaišprātim ienācis prātā, ka vajag ieviest nēģus. Un līdz ar to zivis no ezeriem pazudušas. Jo nēģi apēduši visus ikrus. Tagad Brūsa pussala atkopjas, jo šeit aktīvi cel un pērk vasaras mājas. Daba jau nu skaista, kaut kas uz Zviedrijas šēru pusi, vai Sāremā.

Nacionālais parks nav visā pussalas teritorijā, tikai tās ziemeļu daļā. Piebraucam pie ieejas. Tur jāmaksā 11,70 $, bet nav, kam. Ir jāaizpilda kvīts, un aploksnē ieliekot čeku vai kredītkartes datus, tā jāiemet kastē. Pašapkalpošanās!

Ejam uz ezera krastu gar mazāku ezeriņu. Blīvi skujkoku meži, egles, priedes, kadiķi, un tūjas. Ezeriņš caur karsta kriteņu notekām notek uz Hurona ezeru. Hurona krastā klinšu kraujas, šeit atsedzas 700 km garā Niagāras krauja, dolomītam līdzīgi nogulumieži. Taka, kas līdz ezeram (visu laiku gribas rakstīt – jūrai) ir itin lepna. pie klintīm paliek tāda, ka ar Kati un ratiem grūti izlēkāt. Klāvs gan rāpjas klintīs ka prieks.

Kaspars vēl iziet 5 km no Brūsa takas – tā iet pa un gar šo Niagaras krauju visus 700 km no Niagāras ūdenskritume līdz Brūsa pussalas galam. Skaistums neaprakstāms.

 

Esat tik jauki un rītdien 24. oktobrī piedomājiet pēcpusdienā ap 18:00, lai man labi iet ar savu ziņojumu par iecerēm un paveikto pētniecībā fakultātes kolēģiem! Pa diviem mēnešiem visa ģimene (kas ir diezgan sarežģīti un vajag daudz pacietības) kopā esam apskatījuši un iepazinuši 22 dažāda veida aizsargājamās dabas teritorijas ASV un Kanādā. Šķiet, ka vietējie no tā daudz ko nav redzējuši. Agita

Šodien saņēmu no universitātes kolēģa e-pastu ar jautājumu vai mans Klāvs iet Universitātes bērnu dārzā. Klāvs esot ļoti jauks, mīlīgs bērns, varētu teikt saldumiņš. Klāvs prasījis viņam, lai lasot priekšā grāmatu! Viņš savu dēlu vedis uz bērnu dārzu un no sākuma palicis pāris stundas, lai puika pierod. Un atšifrējis manu Klāvu, esot man līdzīgs un no Latvijas. Protams prieciņš par mazo puiku un šorīt pavisam mierīgi aizgāja uz bērnudārzu, jo īpaši, ka Klāvs jau ir liels un māsa arī gribētu iet, bet viņa vēl maziņa un viņai jāpaliek mājās (grāmata par Dāvi un Poģi)! Agita

Esam ieslīguši sadzīvē un līdz ar to nekas ziņošanas vērts nešķiet.
Pagājšnedēļ bijām uz Lečvortas dabas parku vēlreiz, skatīties Zelta Rudeni. Kopā ar vēl 10000 skatītāju.
Mums mājā remontē vannas istabas. Pirmā stāva kaimiņiem pilnībā visu izrāvuši ārā, mums mainīs grīdas segumu.
Kārlim pa skolu iet ‘labi’ un ‘normāli’. Klāvs uz bērndārzu iet ja nu ne ar prieku, tad bez tik lielas bļaušanas kā pirmās nedēļas. Klāvs iemācījies braukt ar trīsriteni. Kate jau staigā vairāk, kā rāpo.
Agita sāk vākt datus savam pētījumam, ir izstrādājusi anketas. Tagad atkal esam Kanādā, apmeklējām mitrāju dabas rezervātu Longpointā (mitrājs nāca tāds no gaisa, ka nemaz no mašīnas ārā negribējās līst). Vietējā biedrība šeit pēc ilgstošiem pūliņiem panākusi atļaujas izbūvēt ejas zem ceļa, lai bruņurupuči un citi rāpuļi tiktu uz savām ziemošanas vietām. Pastaigājāmies pa platlapju mežiem, interesants mežu tips, spēj pastāvēt dēļ Ēri ezera siltuma efekta. Koku sugas kā Karolīnā 1000 jūdzes uz dienvidiem. 200 ha mežs saglabājies pateicoties vienas ģimenes izpratnei par pareizu mežkopību 5 paaudžu garumā, pārējie meži apkārtnē izcirsti jau senatnē.
Bildes un sīkākus aprakstus gaidiet otrdienas rītā. Ja pietiks iedvesmas! Kaspars