Bufalo draudze

Latviešu luterāņu draudze Bufalo esot jau dikti sen, Sava dievnama gan nava, dievkalpojumi notiek 1925. gadā celtā mūra baznīcā tepat, 2 jūdzes no mums. Baznīca vienkārši luterāņu, ko lieto arī latviešu draudze.  Pašlaik kopā sanākšana notiek reizi mēnesī, kad uz šejieni atbrauc mācītājs no Toronto, Kanādas. Dievkalpojums gandrīz kā Latvijā. Ja neņem vērā pāris teikumus angliski, kas veltīts draudzes locekļiem, kas ar latviešu valodu uz jūs. Klāvam sākas nepaklausības lēkme. Jāiet ar viņu staigāt pa āru, lai neapgāž visu baznīcu. Baznīcēni pārsvarā jau labi gados, no tiem, kas dzimuši jau pēc kara, vai izbraukuši agrā bērnībā. Daži jaunāki pāri ar bērniem. Pēc dievkalpojuma sākas omulīgā daļa, ar vīniņu, kafiju, un kūkām. Tiek pieminētas divas jubilāres, esot ’29’ un ’30’ gadu. Apsveicina arī mūs, iztaujā. Bufalo apkārtnē esot ap 75 latvieši. Arī jaunatbraucēji. No tiem maz gan esot tādu, kas izvēloties piedalīties draudzes kopā sanākšanās. Mēs jau arī, ja nebūtu uzaicināti, paši diez vai atrastu ceļu uz draudzi.

ir arī divas jaunākas ģimenes ar bērniem. Viena ir draudzes vecākā meita Inga ar vīru amerikāni, un trim bērniem (kuriem visiem ir latviski vārdi, kas sākas ar ‘K’), un vēl viena ģimene ar pusauga dēlu vārdā Haris. Haris drusku parunājas ar Kārli, tīri labi runā latviski. Visiem šeit ir jau stereotipiskā amerikāniskā izruna, jaunākie saka, ka valoda ierūsējot. Saka, ka mums jānākot vēl, un ka aicināšot mūs ciemā. Nu tad gaidam, kad uzaicinās.