Kanādas ieskats 2
Kad bērni visas puķu vāzes bija apgāzuši, monētas izbārstījuši, magnētiņus no ledusskapja , un basketbolu pagalmā izspēlējušies, kad profesoriem sāka buksēt runājamais, posāmies uz māju pusi. Šoreiz braucām cik vien ātri iespējams, un tas ir pa daudzjoslu lielceļu. Nogriezāmies vien pie jau vakar pieminētās Niagara-On-The-Lake pilsētiņas. Tā ir pie Niagāras upes ietekas Ontārio ezerā, un jau izsenis ir bijusi visu varu iekārota. Pēdējo reizi nodedzinājuši to esot amerikāņi 1812. gadā, kad vēl joprojām plūcās ar britiem. Kopš tā laika ir saglabāts pilsētiņas šarms, tā izskatās kā jūrmalas kūrorts ar savām divu stāvu mājām un villām pie ezera krasta. Pāri upei ASV krastā var redzēt vecu cietoksni. Pie ezera neiztrūkstošais parks. No šīs Niagāras līdz tai pie ūdens krituma ceļš ved gar pašu upes jeb kanjona krastu. Līdz kamēr ieraugām izgaismoto Niagāras ūdenskritumu. Bērni saldi šņāc, un mums nav vaļas kāpt ārā to apbrīnot. Ceram uz sastrēgumiem iebraucot ASV, lai, stāvot rindā uz varavīksnes tilta, varētu apskatīt skatu, bet nekā, rindā tikai dažas mašīnas…
Pievienoju bildes no pastaigas pa Galtu.
Es redzēju kāzas parkā pie Niagaras ūdenskrituma. (Man liekas, ka tur bija pat vairākas) Rudens saulainā dienā. Tas bija skaisti! Un pārsteidzoši, protams. Ievērojami paplašināja manu redzesloku uz pilsētas parku pielietojamību un atvērtību.
Arī mēs redzējām kā līgavas māsas pucējas ar fēnu būdas ēnā.