Josemiti un apkartne

Josemītu ielejā iebraucām saulei rietot. Ir maz skatu, kas līdz šim redzēti, un kas var pārspēt šo: vertikālu klinšu ieskauta ieleja, pār kurām gāžas augsti ūdenskritumi. Otrās dienas rīta cēlienā pa pamatīgu lietu aizstagājām pa diezgan stāvu Mist taku līdz Vernall ūdenskritumam. Klāvam vislabāk patika mest čiekurus upītē no tiltiņa un susuriem klinšu spraugās. Pēcpusdienas cēlienā atkal Agita kādu stundu runājās ar parka darbinieku, kurš bērniem sadeva parka emblēmas, pēc tam gājām pastaigā uz Josemītu ūdenskritumu, kurš ir gana iespaidīgs un gleznains, lietus arī bija mitējies. Nākamajā rītā ir zila debess un saule spīd, Kaspars vienatnē aizsoļo līdz Spoguļezeram, kamēr mēs brokastojam. Un stirnu ģimene kempingā patīkami pārsteidza Kati, viņa nebija dabūjama projām no stirnām. Tuvāk gan Kati par 2 metriem pie stirnām nelaidu, stirnu mamma arī ik pa brīdim vēroja Kati. Kad braucām projām no parka, Josemītu ūdenskritumu apspīdēja saule un varavīksne.
Dodamies uz Sekvoju nacionālo parku. Pārbraucienā ir redzamas mandarīnu birzes, tik ceļmalās diemžēl netirgo. Šeit saimnieko meksikāņi.
Tagad, kad esam tikuši pie sakariem, esam jau apskatījuši un izbraukuši cauri Sekvojas un Kings kanjona nacionālajiem parkiem. Redzējām pasaulē lielāko koku. Tagad esam pārbraucienā uz Nāves ielejas nacionālo parku. Šodien rīta cēlienā redzējām sniegu, bet tagad pēcpusdienā esam kā agrīnā rudenī (kokiem lapas vēl oranžas, mandarīni gatavojas). 7. Decembra pēcpusdiena.