Skats uz ASV prezidenta vēlēšanām – no malas

Vēlēšanu kampaņa ASV

Pēc 2 dienām būs noslēgušās prezidenta vēlēšanas ASV, kur cīņa notiek starp Obamu Demokrātiem un Romniju Republikāņiem. Kas uzvarēs (par šo domājām, kad pirms 2 nedēļām Vašingtonā noraudzījāmies uz Balto namu) un kā notiek šo vēlēšanu kampaņa? Mūsu miteklī TV nav, bet esam internetā noskatijušies otro debati starp kandidātiem. Plakātus ielās daudz nemana, tikai atsevišķus nelielus plakātus, kas pārsvarā iesprausti zemē pie māju pagalmiem, ielas malā, bet to nav nomācoši daudz kā tas ir Latvijā, ka uz katra staba rēgojas kāds politiķis. Man bija lieliska iespēja uzzināt vairāk par vēlēšanām ASV, piedaloties Fulbraita stipendiātu pieredzes seminārā par demokrātiju vēlēšanās, kas notika Nevadas štata Rīno pilsētā pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām. Vispirms – kāpēc Nevadā? Izrādās, ka Nevadas štata balsojumam ir izšķirošā nozīme uzvarai prezidenta vēlēšanās, tieši šīs 6 balsis izšķir rezultātu. Jo visos citos štatos iznākums jau esot prognozējams. Gatavošanās velēšanu kampaņai notiek 1,5 gadu iepriekš ar tendenci ar katrām pēdējām vēlēšanām arvien ātrāk sākties. Kopumā tiek lēsts, ka šajās vēlēšanas ir iztērēti 2 miljardi $. Bija iespēja dzirdēt daudz debates, kādas 6, kuras visas tika organizētas līdzīgi, 4 panelisti-diskusiju dalībnieki (pārstāvot gan demokrātus, gan republikāņus) un viens moderators un pēc tam kaudze ar fulbraitiešu jautājumiem, nekad nepietika laika, lai visi jautājumi tiktu uzdoti.

Interesantākās no visām diskusijām bija par spāņu izcelsmes amerikāņiem vēlēšanās, kas kopumā ir 56 miljoni balsu. Uz ko tika norādīts, ka Republikāņi ‘spāņu’ balsis ir zaudējuši ar izteikumu debatēs par to, ka viņiem pašiem (nelegālajiem imigrantiem) labprātīgi jāemigrē. Vēl tikāmies arī ar indiāņu jeb iedzimtajiem amerikāņiem (vienas no 556 ciltīm) pārstāvjiem. Radās iespaids, ka viņiem tomēr tā politika ir tālāka, ka pašiem vien ir jācīnās par pastāvēšanu.

Par ko galvenokārt sabiedrība runā vēlēšanu kontekstā, visnotaļ tās ir TV debates, tiek analizēts un uzskaitīts katrs vārds, piemēram, cik reizes kopumā, kurš no kandidātiem ir pieminējis Lībiju, Irānu, Ķīnu, Sīriju. Vai šīs ir ASV prezidenta vēlēšanas vai Irākas vēlēšanas. Cits pamanās, kāpēc Indija ne reizi nav pieminēta. 2 reizes apmeklēju republikāņu ofisu (tā bija sagadīšanās, jo bijām sadalīti dažādās grupās, citi apmeklēja arī demokrātus). Kas notiek kampaņas birojā 4-5 dienas pirms vēlēšanām un ko tad dara birojos?  Viens birojs ir telefoncentrāle ar 10 brīvprātīgajiem pie telefona – gados jaunākiem brīvprātīgajiem, kuru uzdevums ir zvanīt katram vēlētājam. Visi telefona zvani tiek reģistrēti internetā norādot vārdu, uzvārdu, sarunu uzdotos jautājumus, lai saprastu par kuru partiju vēlētājs balsos. Otrā birojā (ēkā) ir gados izteikti veci cilvēki –brīvprātīgie, kas kārto reklāmas materiālus. Balsot šajās vēlēšanās varēja jau 2 nedēļas iepriekš līdz sestdienai 3. novembrim un partijas centās pēc iespējas pielikt visus pūliņus, lai cilvēki nobalsotu iepriekšējā balsošanā. Visas reģistrētās telefonsarunas vismaz republikāņi nosūta uz partijas galveno biroju Vašingtonā, analizē situāciju un atkal zvana cilvēkiem, stāsta, runā, bet kampaņa ar telefonu vien nebeidzas. Viņi iet klauvē mājās pie durvīm vai līdzīgi kā viesnīcās uz durvju rokturiem uzkabina „ Lūdzu netraucēt” – tā šeit uzkarina bukletu ar aicinājumu balsot un informāciju par partiju. Tā vismaz notiek Nevadas štatā, jo kā jau minēju tur notiek cīņa par katru balsi. Daži iedzīvotāji jau ir pie savas mājas durvīm uzlikuši zīmes „ Es jau nobalsoju”, lai vairāk netraucē kampaņas cilvēki. Tie, kuri šaubās, par ko balsot , tātad saņem dubultā šo kampaņu no abām partijām. Šeit partijas zin, kurš ir nobalsojis un par ko. Lektore stāstīja, ka sestdien nobalsojusi un svētdien telefona zvans paldies, ka balsojāt par Obamu. Kā viņi to zin- vienkārši ļoti rūpīga ir analīze, pieņēmumi, modelēšanas programmas. Līdz ar to pēc redzētā un dzirdētā ir grūti teikt, ka šeit ir demokrātija vēlēšanās. Tajā pašā laikā ir vēlētāji- vietējās amatpersonas, kuras saka, ka viņu balsojums ir slepens, bet cits skaļi pauž, ka lepojas ar to, ka balsojis par..

Laika ziņā nekādi ierobežojumi kampaņām nav. Nevadas Universitātē Rīno pagalmā bija Obama reklāmas telts, bet universitātē iekšā bija plakāts, ka aiz šīs līnijas nekādas vēlēšanu reklāmas.

Rīno bija atsaukti gan kongresmeņi, gan senatori, lai runātu ar cilvēkiem un pēdējās 3 dienās teica, ka būs un būs vēl, ka darīs visu kampaņai, lai pārliecinātos, ka tie, kuri nav nobalsojuši pirms vēlēšanu termiņa, to noteikti izdarītu 6. novembrī otrdienā. Kārlim otrdien uz skolu nav jāiet, bet vai tur būs vēlēšanu iecirknis vai vienkārši, ka vēlēšanās skola slēgta, nezinām. Republikāņi, kas dzīvo Kalifornijas štatā, lai neizniekotu savu balsi, brauc vēlēt uz Nevadu. Pēc visa šī pastāsta un pieredzētā gaidu vēlēšanu iznākumu. Agita (līdz šim domāju, ka uzvarēs Obama, bet  tagad šaubos, un vairāk sliecos uz Romnija pusi

)

Advertisements
1 comment
  1. karinajanova said:

    Ļoti interesanti! Paldies par pastāstīšanu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: