Pusdienas

Braucot pa platajiem un šaurajiem lielceļiem veselām dienām, kaut kur kaut kas ir jāēd. Ceļinieku barošana ASV ir liela lieta. Ēstūžu ka biezs, bet nomācošais vairums ir arī nomācoši vienveidīgs. Pārsvarā makdonalda tipa iestādījumi (neesmu gan manījis, ka tos kāds šeit mēģinātu iesmērēt par restorāniem). Tad nāk dažāda kalibra picērijas – pie lielām franšīzes ķēdēm piederošas, un vienkāršākas. Un tad iestādījumi, kam nosaukumā figurē diner– nevis (diner) bet (dainer), no vārda pusdienot (to dine (to dain)). Tie beidzot ir ēstūži, kur iespējams var dabūt normāli ceptus kartupeļus un gaļas gabalu uz porcelāna šķīvja.

Pensilvānijas ziemeļos, vai Ņujorkas štata dienvidos iebraucām tādā. Novietojies starp lielceļu un trīszirgu miestiņu, tas bija balts namiņš autostāvvietas malā. Ejam iekšā, ēd vēl viena kompānija. Galdiņi servēti ar galdautiem un duramajiem. Izskatās ok. Sēžamies, puisis atnes ēdienkarti. Ēdienkarte it kā plaša, bet pamatideja – ņemiet dienas piedāvājum. Šodien svētdiena, par 11.95 lielam un 6.95 mazam (plus nodoklis un gandrīz obligātā deramnauda) piedāvā komplektu – dzērienu, salātiņu, pamatēdienu, saldējumu, kafiju vai limonādi. Ņemam. Maizītes, sviestu un zapti (protams, mazajos plastmasas ķocīšos) atnes uzreiz, tad kafiju un limonādi. Pepsi kaut ārā gandrīz salst, nes ar ledu. Ledus vispār te gandrīz kā obligātā dzērienu piedeva, ledus mašīnas visos hoteļos, un ledu gāž pie visiem dzērieniem. Bez žēlastības  prasām, lai maina un dod bez ledus. Salāti – trīs ēdamkarotes kapātu kāpostu, vai tikpat ābolu biezeņa – ir klāt arī tad pat. Un otrais ēdiens arī nav jāgaida ilgi. Kartupeļu biezputra, zirnīši, un vai nu šķiņķa šķēlītes, vai vistas fileja. Šķiņķis šķiet svaigi no konservu kārbas, biezenis – no pakas, un vista – kā jau ātrā sporta vista. Ēdam. Un pieēdam pilnus jo pilnus punčus. Kafiju papildina cik gribi, saldējums jau iet iekšā ar grūtībām.

Ēdnīcas iekārtojums vienkāršs, bet bez pretenzijām uz jebkādu stilu. Stūrī citas ceļotājiem noderīgas mantas – vietējie suvenīrķoči ar kļavu sīrupu, magnētiņi ar God Bless America, apsveikumu kartiņas, darba cimdi, un dažas rotaļlietas. Klāvs un Kate no tā plaukta (kur rakstīts – neaiztieciet, ja nevēlaties pirkt) ir jāgana nost. Pieejot tuvāk, ieraugu grāmatiņu OPPOSITES (Pretstati) un, tavu brīnumu – latviešu un angļu valodā! No kurienes šeit – ASV nomales vidū – varēja rasties veselas divas tādas, 1990. gadā Holandē iespiestas bērnu grāmatiņas, apkalpotājs nezināja. Šā vai tā, par 99 centiem atļāvāmies nopirkt vienu.