Tehniskais ieraksts

Pēc mūsu 600 jūdžu brauciena man bij skaidrs, ka amortizācija mūsu kavalierim – jauniegādātajam auto – ir galīgi beigta. It īpaši aizmugures amortizatori bija tādi, ka mašīnas pakaļu ‘meta ārā’ pa bedrēm. Nolēmu palūrēt www vai tādi ir iegādājami par nieka naudām, un jā, bija gan. 26 dolāri par pāri gāzes amortiņiem ar visu piegādi – jāpērk! Vēl jo vairāk tāpēc, ka tos pats var nomainīt bez lieka stresa. It kā…

Šis rīts sākās ar aizgulēšanos. Nācās Kārli vest uz skolu. Un, izbraucot steigā pa šaurajiem vārtiņiem, knikt! un nolūza spogulis… Un nav ko d**** pasūtīt, pats vainīgs!

Pēc brokastīm, nomierinājies, apzināju zaudējumus. Nu ko, izskatās, ka spoguli varēs salīmēt. Tik jātiek klāt pie 3 skrūvēm, un tas šim modelim nozīmē, ka jāņem nost viss durvju apšuvums.Kas pats par sevi nebūtu nekas traks, tik loga kloķa noņemšanai vajadzīgs vai nu specinstruments, vai īpaša roku veiklība, līks skrūvgriezis, un labi daudz necenzējamu vārdu. Labi ka iepriekšējais īrnieks vēl no garāžas nav savācis savus labumus, vismaz rīki nebija tālu jāmeklē, roku veiklība gan tā arī neatradās. Jo tā bija vajadzīga divreiz. Jo kāds ambīlis pamanījās nepievienot centrālās atslēgas štepseli. Un visu procedūru nācās atkārtot. Vismaz spogulis pagaidām turas klāt itin labi. Ir salīmēts un vēl sakausēts ar lodāmura palīdzību.

Pa to starpu vakar pasūtītie amortizatori jau bija klāt. Žipu ripu, mašīna pacelta augšā, žipu ripu… un nevar ne ar labu, ne ļaunu atskrūvēt 19 gadus marinēto skrūvi. Gan ar āmuru, gan ar pagarinājumu – nekā. Piedevām vēl velns viņu zina, kas tas ir par izmēru tai skrūvei, 14 pa mazu, 15 pa lielu, un collīgā mēra līdzīga muciņa līda virsū tikai ar āmura palīdzību. Bet atskrūvēt nevar. Lieku ratu atpakaļ, un braucam abi ar Kati meklēt gāzes degli. Pirms degļa pirkšanas nobraucu gar itin melnu servisu, apjautāties par cik naudiņām šie būs ar mieru nomainīt amortizatorus. 100$… Nu nē, braucu tomēr meklēt to degli.

Jau vēlāk, kad Kārlis ir no skolas mājās un pieskata Kati, ķeros pie degļa. Un protams, skrūve vaļā viens divi, un amortizators top nomainīts. Ķeros pie otras puses. Skrūve pēc karsēšanas atnāk vaļā, ar grūtībām, bet atnāk, bet nu ir ķibele no negaidītās puses. Skrūve nenāk ārā. Tā ir iebakstīta tādā vietā, kur pa tiešo uzsist nekādi nevar. Dauzu un karsēju, karsēju un dauzu. Nekā… Pēc ilgas bakstīšanās un cīkstēšanās kad visi nagi jau nodauzīti zili, skrūve beidzot padevās. Amortizators nomainīts, pie viena arī izpūtēju piesēju drusku augstāk. Ar parastu drāti, bet ko tad tam sakārnītim vairs vajag. Tāpat jau pēc manām manipulācijām ar āmuru pagalmā palika rūsas čupa tā uz puskilogramu.

Cerams, ka ar to pietiks lai noripotu kādas 10 000 jūdzes. Vēl gan būs jāiebaksta radioaparāts, kad tas tiks atsūtīts. Jo citādi jādzied pašam.