Par aktīvo un neaktīvo atpūtu.

 

Glancētajos žurnālos dažas nedēļas atpakaļ bija lasāms par ASV aptaukošanos problēmām. Ja konkrētāk, pameklējiet žurnālā IR. ASV esot tik un tik slikta statistika, un tādas un šitādas problēmas ar cilvēku lieko un nepareizo svaru.

Tikko iebraukuši, sākām ar acīm meklēt šos resnīšus. Un nevar tā uzreiz ieraudzīt! Nav un viss. Nu, varbūt kāds pusmūža vecis ar palielāku alus vēderu, bet kur tad tādu nav? Pat manā spogulī viens stāv!

Izbraucot cauri Pensilvānijai tās pāris pirmās dienas pa dabas parkiem redzējām tikai iesauļotus sportiskus ļaudis, kas naski devās savās darīšanās. Pat liel, un dižpārdotuvēs nekādas pārmērības nemanīja.

Un tad…

Un tad šajā nedēļas nogalē bijām uz divām ‘atrakcijām’, nē, pat trijām. Uz Niagāras ūdenskritumu, uz atrakciju parku ar akvaparku, un uz Bufalo zoodārzu.

Un tur tad viņi bija.

Ģimenes un draugu kompānijas ar vairāk vai mazāk bērniem strīpām devās apsēsties labiekārtotās vietās ‘pie dabas piknikā’. Piknika jēdzienus šie ļaudis ir pacēluši līdz vidusmēra eiropietim neaizskaramiem augstumiem. Viņi ir ar mieru gaidīt rindā uz autostāvvietu, no kuras ar velkamiem ratiņiem un velkamām ledus kastēm aizstīvēt savus pārtikas krājumus līdz galdam, vēlams ar jumtu, vēlams ar dzeramā ūdens krānu, vēlams ar bārbekjū cepamiem, lai ‘nedaudz iestiprinātos’. Saldināto dzērienu pudeļu un glāžu turamie ir vai visiem bērnu ratiņiem, mēs ar saviem askētiskā paskata Kates rateļiem vai krītam kaunā, grauzdami savus burkānus (atradām veikalā maziņu tīrītu burkāniņu tūtas, ko tagad pērkam kā uzkodiņas, uzgrauziņas).

Tā vien šķiet, ka ir daļa ģimeņu, kas par perfektām brīvdienām uzskata šādi apkrauties, aizbraukt kaut kur, un tur pagatavot sev maltīti no pusfabrikātiem, un tad braukt atpakaļ. Iespējams, ka viņi dara vēl arī kaut ko citu, bet ja dara, tad tas ir pagaidām palicis mums neredzēts.

Bet tomēr ir arī medaļas otra puse.

Gan valsts, gan štata, gan pilsētu līmenī tiek uzturēti parki un parciņi, kur autostāvvietas ir par brīvu, kur ir pieejami trenažieri, sporta laukumi, pastaigu takas ar asfaltiem, tiltiņiem, norādēm, pat tualetēm un dušām – īsti amerikāniskā vērienā. Un pa šīm takām un laukumiem redz skrienam un sportojam arī gana daudz paresnu ļaužu. Tātad kaut kāda sabiedrības daļa redz un apzinās resnīšu problēmu, un ar to cīnās. Arī dabas parki, par ko gādā štats un apgabali ir pieejami par brīvu, vai par mērenu naudu jebkuram. Un cilvēki, šķiet, izmanto izdevību un iet un pastaigājas, un skrituļo utt.

Bufalo avīzē arī raksts par skolas pusdienām. Arī šeit tās ir padarītas veselīgākas, grūti spriest par visām šīm uncēm, bet ap pusi pusdienu veido augļi un dārzeņi, gaļai arī ir ierobežojumi.

Zoodārza sponsors ir uzņēmums kas reklamējot savas preces dala paraudziņus, jaunumus, žāvētas ogas, mums tiek dzērvenes. Otra manta kas mums tiek ir 2XL tēkrekls…

Ceļmalās redz sporta klubu reklāmas, kas sola svara samazinājumu.

Kārlim jau velosipēdu nopirkām, tagad jāatrod vēl viens lai varētu doties garākos braucienos. Ar problēmām atrast kaut ko darāmu jau nu nevajadzētu būt:). Darīt ko būs visiem.

 

Centīsimies neuzbaroties!