North Cascades

Ziemeļu Kaskādes. Tiešām, ja tā līst, kā šodien, tad nav brīnums, ka šajos kalnos ir neskaitāmi ūdens kritumi. Un vislielākā ledāju koncentrācija. Žēl, ka miglā un lietū neko daudz vairāk puskalnu neredz. Skagit upes ielejā iebraucām līdz nacionālā parka uz ziemu slēgtajam apmeklētāju centram. Bez parka personāla ielejā vēl dzīvo hidroelektro staciju personāls. Un, nolaistās līdz kliņķim mājelēs arī kādi vietējie zemnieki vai kalnieši. Indiāņi vai to pēcteči? Nacionālais parks samērā maz apmeklēts, tikai 25 000 cilvēku gadā. Pretstatā turpat netālu esošajam Olimpic Mountain parkam, kur jau ir miljoni. Tas tāpēc, ka lielākā daļa Kaskāžu parka ir dabīgs rezervāts, tur nemaz tik viegli un vienkārši netiek. Tikai ar savām kājām!

Ar mūsu behemotu iebraucam pie ļoti labiekārtotas takas 400 m garumā, kas ved uz Klints Pajumti, vietu, kur 1300 gadu garumā bijusi vasaras sezonas apmetne indiāņiem. Taka paredzēta arī invalīdiem, un to bez pūlēm iet arī Kate, spītējot lietum.

Parka kantoris ir 80 km no paša parka. Tur tad arī Agita pašlaik ir, kamēr mēs izbaudām pašu vārītu labu kafiju, un WIFI no blakus esošās kafejnīcas.

PS Agita tikko atpakaļ un priecājas par sirsnīgajiem cilvēkiem un attieksmi.