Rīno Nevadas štatā
Rīno Nevadas štatā
Man (Agitai) bija lieliskas 3 dienas Rīno Nevadas štatā, plus 2 dienas pagāja pārlidojumos no/uz Buffalo. Vienu dienu man atņēma Sandija vētra, jo tamdēļ mans lidojums tika pārcelts dienu vēlāk. Es braucu uz Rīno, kur notika Fulbraita stipendiātu sanākšana ar galveno vienojošo diskusiju tematu par Demokrātiju vēlēšanās ASV. Es pirmo reizi biju tik kulturāli daudzveidīgā vidē 75 dalībnieki no 43 valstīm un viņi visi bija lieliski cilvēki, tikai par maz bija laika savstarpējām sarunām.
Pirms devos uz Rīno, es zināju un man bija priekšstats, ka Rīno ir kazino un spēļu pilsēta. Pilsētā ir saglabājusies arka ar uzrakstu „ Lielākā mazākā pilsēta pasaulē” , šī saukļa autors gadsimtu atpakaļ bija saņēmis balvu 100$! Šodien ielūkojoties Rīno pašvaldības mājas lapā var pamanīt saukli „Gudrākā pilsēta pasaulē”. Kad ierados Rīno, tad vietējās vēsturiskās gides kolorītā stāstījumā uzzināju vēl citas interesantas lietas. Bez kazino un spēlēm 1931. gadā vēl Rīno pilsētā vienīgajā ASV tika atļauts šķirties. Lai šķirtos nosacījumi bija, ka Rīno ir jānodzīvo 6 nedēļas, tad laulību var šķirt. Šī brīvlaišana atkal pavēra jaunas biznesa iespējas, jo vajadzēja vietu, kur 6 nedēļas apmesties. Ilgi nebija jāgaida, kad biznesmenis Vingfīlds uzbūvēja greznu viesnīcu, kur tad šo laiku pavadīt. No šī laika vēl daudzās ielās var manīt biroju izkārtnes „Laulības”. Ir bijuši daudzi gadījumi, kad laulība šķirta un uzreiz ir kārtotas jaunas laulības.
Vēl par gidi. Viņa bija īsta sava amata pratēja, viņa mūsu uzmanību noturēja 1,5 stundas, bet apejot apkārt tikai vienam kvartālam. Viņai it kā par tādiem sīkumiem bija interesanti, saistoši stāsti. Savā nodabā ejot es būtu 15 minūtēs apskatījusi šo pašu teritoriju. Un stāstījumu viņa nobeidza pasta ēkā, kas būvēta 50. gados ļoti greznā, izsmalcinātā veidolā. Beigās katram iedeva ar printeri izdrukātu Rīno pastkarti ar saviem kontaktiem un uz galdiņa izbēra saldumu kaudzi, jo bija Helovīnu vakars. Šajā kompānijā biju vienīgā no Latvijas un gidei arī priekš manis atradās īpašs stāsts. Viņa parādīja ēku-darbnīcu, kur latviešu emigrants Dāvis bija radījis džinsus ar kniedēm, kuras mūsdienās pazīstam ka Levis.Bikses tika izveidotas resnajiem dibeniem, lai nešļuktu nost un nevajadzētu mūžīgi lietot štrumbantes!
Rīno pašvaldības ēka ir augstceltne ar 15 stāviem, kur ciemojāmies, bildējāmies pilsētas priekšnieka kabinetā ar lielisku skatu uz kalniem. Es paguvu šo brīdi izmantot, lai nokļūtu stāvā, kur izvietojies Parku un rekreācijas departaments un palūgtu pastāstīt par parku apsaimniekošanu. Kundzīte no sākuma gan teica, ka ir ļoti aizņemta, bet pēc tam jau visu izstāstīja, ko nu es gribēju uzzināt. Atšķirīgais no Latvijas šī departamenta darbā ir tas, ka rekreācija, arī atveseļošanās programmas ir iekļautas un darbojas šajā departamentā nevis kā pie mums tas būtu veselības vai sociālais. Kopumā viņi parkiem, īpaši pilsētās, piešķir ļoti lielu nozīmi kā atpūtas un socializēšanās vietai, lai cilvēki būtu veselīgāki, mazāk būtu kriminālo noziegumu. Un parki šeit ir daudz plašāki (nav tikai rotaļu laukums bērniem, bet daudz pastaigu taku, atpūtas vietu).
Vēl bez daudzajām paneļdiskusijām par vēlēšanām apmeklēju divas ļoti skaistas vietas. Taho ezeru Nevadas štatā, kur ir izvietojušās daudz brīvdienu, atpūtas māju, viesnīcas. Ezers ir liels un tas izvietojas 2 štatos, šodien mans profesors teica, ka Kalifornijas štata teritorija- apkārtne ir krasi atšķirīga no Nevadas-vairāk līdzinoties barakām ar pelēkas krāsas līdzīgām mājiņām. Pats brauciens no Rīno līdz Taho ezeram bija ļoti skaists, ceļš veda cauri kalniem. Otrs brauciens bija uz Piramīdu ezeru, kura apkārtne ir neskarta, neapbūvēta- atrodas vietējo indiāņu cilts apsaimniekošanā. Netālu no ezera izvietojas ciematiņš, kurā ir skola, un muzejs-apmeklētāju centrs. Ir jauki aizbraukt un apskatīt šādas neskartas vietas, bet piemēram, kafiju un maizes aizbraukt paēst citā vietā.
No šī saieta esmu ieguvusi daudzus, jaunus kontaktus, tikai atliek tos uzturēt un ik pa brīdim uzspodrināt. Ar pētnieku no Indijas radās ideja par kopīgu raksta sagatavošanu, kā ies tad manīs. Darbs jau gan ir tā kā uzsākts. Viesnīcā istabu dalīju ar filipīnieti un tagad man ir radies priekšstats par filipīniešiem kā ļoti sirsnīgiem cilvēkiem. Jo arī šeit Buffalo, kad augusta beigās ieradāmies Frīda filipīniete bija vienīgā, kas piedāvāja savu palīdzību un aizdeva pāris krēslus, palielāku katlu, pannu!
4menesibufalo 