18.novembris

Šodien ir saulaina un silta atvasaras diena. Dienas pirmo daļu dodamies pavadīt uz Delavēras parku, kā nu kurš- bumbu mētāt basketbola grozā, ar ritenīti pabraukt, šūpoties un vāveres vērot. Laiks mūs atkal lutina, te parkā vēl tik daudz skaistu lapu, bet mājās pagalmā vējš jau visas notraucis kādu laiku atpakaļ. Kate staigājot pa parka celiņu, ieraudzīja meņģējamies divas vāveres un bija tik priecīga un ilgi vēroja, līdz katra vāvere devās savā virzienā. Tikmēr Klāvs šūpojās un arī pamanīja vienu vāveri. Kaspars saka Klāvam: “Noķer vāveri!”. Klāvs saka:”Es nemāku kāpt kokā”.
Tad nu braucam mājās paēst pusdienas un sapucēties 18.novembra svētku dievkalpojumam- latviešu saiešanai baznīcā. Mums muzikālas daļas baudīšanas vietā vairāk gan iznāca bērnus vāķīt, jo mūsējie jau mierīgi un kur nu vēl klusām, lai sēdētu..Bet mācītājs dziedāja skanīgu solo, ko labi varēja arī saklausīt baznīcas pagrabstāvā, kur ir bērnu rotaļu stūris (pat ar velosipēdiem). Pēc svinīgās daļas sekoja saviesīgā, uz kuru dažas ģimenes nemaz nepalika. Šoreiz bija vairākas ģimenes ar maziem bērniem, bet pārsvarā visi bērni savā starpā runā angliski. Tad nu pēc tusiņa devāmies mājās, abus mazos negantniekus ielikām vannā, paši ar Kasparu pie ilgiem laikiem klusumā un mierā papļāpājām, Kaspars nobaudīja viskiju, es kafiju un bijām pārlaimē, ka klusums līdz brīdim, kad atskanēja Kates izmisuma kliedziens. Mazais Klāvs bija māsu pamatīgi saziepējis ar 2 lielām šampūna pudelēm, seja visa putās. Tad nu idille beidzās, tagad jau Kate un Kaspars guļ, puikas skatās Nu pagaidi! Svētku diena pavadīta!Agita