Arhīvs

Monthly Archives: Decembris 2012

Nekad nebiju domājusi, ka mežs varētu mani tik ļoti sajūsmināt kā tas notika Redwood Nacionālajā un divos Kalifornijas štata parkos.Šie parki darbojas kopīgi, cīnoties ar divām lielām un atšķirīgām birokrātijas sistēmām, bet rezultāts ir labs. Mēs ar Kasparu abi priecājāmies par milzu kokiem, daži pat 6, 7 saauguši kopā, tad veido pavisam iespaidīgu stumbru. Koki vienkārši apbur. Patlaban šajā apkārtnē ir plūdi un dažviet slēgti ceļi, arī parkā ainaviskais ceļš bija slēgts, bet aizstaigājām ar kājām, lai apskatītu nesen nogāzušos milzeni sekvoju. Pats koks bija sapuvis, bet tas nu tad nodrošinās barības vielas. Un vēl te apbrīnojam mākoņus, kā tie spēlējas ar mežu un kalniem, tik viegliņi, viegliņi. Putniem lagūnās šeit ir paradīze un arī lielu briežu baru redzējām.
Un vēl šodien uzspīdēja saulīte. Jāpiezīmē, ka Kaspars vakar nopirka un uzlika šļūteni, lai lietu no kondicioniera lūkas novadītu uz izlietni nevis, lai līst uz galvām un grīdas.
Šodien no paša rīta pastaigājāmies gar Klusā okeāna krastu un Klāvs paguva izpeldēties, kamēr Kaspars ķēra saules parādīšanās mirkļus virs kalniem un okeānu, es vēl Kati ģērbu, bet Klāvs skrēja okeana iemest koku. Skrēja, skrēja un nāca paisums un Klāvs nogāzās garšļaukus, bet mudīgi piecēlās un viss bija kārtībā. Bet kā jau pēc peldes, bija jāmeklē sausas drēbes. Plānojam vakarā sasniegt Sanfrancisko.

Advertisements

Par spīti nosaukumam, nekādas saistības ar olimpiādi nav. Vienkārši atkal bālģīmjiem bij aptrūcies nosaukumu. Mūsu apmeklējums bija vakardienas atkārtojums, lietus, migla, īsa taciņa, ūdenskritums. Agita tika pie savas intervijas. Šodien ceļš cauri Oregonai. Rakstu īsi, jo no telefona.